Putni un akmens

Nāve – tās ir sava veida durvis uz īsto realitāti. Un kopējais nodzīvotais rezultāts tiks skaitīts pēc cilvēka uzkrātām garīgām bagātībām. To, ko tu sakrāsi šeit dzīvojot, tāda realitāte gaidīs tevi aiz durvīm.

“Cilvēki ir gluži kā putni un akmeņi. Vieniem pietiek tikai ar mājienu, vienīgā vārda, lai nedaudz pamestu uz garīgo augšu. Un kā atmodusies radība, viņi pacelsies bezgalīgā visuma izzināšanā. Bet citi... Akmens – tas arī ir akmens.”

“Ja vēlies iegūt augstāko, sāc ar mazāko. Liels ceļš sākas ar pirmo soli. Trīs ikdienas stāsti, viedas pritčas - lasītāju bagātina uz šī ceļa un palīdz viņam sevis un savas dzīves meklējumos.”

“Dežūra” stāsta par majora Rebrova vienu neparastu dienu. Liktenīgajā dežūrā, nāvējošu briesmu laikā, viņš negaidīti saskārās ar pavisam neraksturīgu šai pasaulei parādību, pateicoties kurai Rebrovs spēja ne tikai izglābt cilvēkiem dzīvību, bet arī pats spēja palikt dzīvs. No tā brīža viņš ieraudzīja dzīvi ar pavisam citām acīm...

“Viss ir tik vienkārši” – stāsts par večuku, kas makšķerē upes malā. Viņam makšķerēšanā pievienojas neparasts kaimiņš - jauns puisis. Uzsāktajā sarunā uzpeld daudz momentu, kuri vecumdienās skars jebkuru cilvēku. Kā arī tiek izstāstīta dziļa sena pritča.

“Putni un akmens” – tas ir pats spilgtākais un iespaidīgākais stāsts informācijas ziņā. Runa ir par neparastu galvenā varoņa Senseja un Maksa satikšanos. Makss kādreiz ilgu laiku atradās blakus Sensejam. Taču tagad šis cilvēks stājās priekšā pavisam citā veidolā – meitenītē, kad pēc avārijas viņas ķermenī nokļuva viņa dvēsele. Neparasta sirsnīga saruna par pagājušo dzīvi. Sakarā ar pārdzīvoto un tagadējo Maksam mainījušās vērtības. Šis stāsts atstāj neizdzēšamu iespaidu un liek paskatīties uz dzīvi savādāk un izmainīt to.

Cilvēki, kuri iziet caur garīgā ceļa pēdējā posma Vārtiem, kad satiekas, saprot viens otru bez vārdiem. Viņi satiekas kā brāļi, kaut arī var piederēt pie pilnīgi dažādām releģiju organizācijām. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi iekšēji kļūst brīvi un saprot, ka pēc būtības kalpo vienam un tam pašam Dievam un nav svarīgi kā cilvēki viņu sauc. Vienkārši katrs no viņiem kalpo pa savam. Un dotā sapratne atrodas ārpus vārdiem...
Dvēseles spēks. Tā ir daļiņa cilvēkā no paša Dieva! Bet šī daļiņa, teiksim tā, nav aktivizēta. Bet aktivizācijas katalizators – mūsu patiesā izvēle. Par svēto kļūst šeit uz Zemes. Cilvēks, kurš uzvarējis savu zvēru un panācis apgaismību, nemirst, viņš aiziet pie Dieva...
Tam, kurš izvēlējās garīgo ceļu, vajag vienkārši atmest visas tukšās ilūzijas, “aki mirāža tuksnesī”, kā teica svētie. Viņam vajag iemācīties saprast, ka visa šī materiālā pasaule – tas ir tikai mirklis pirms mūžības. Bet bēda slēpjas tajā, ka šī ceļa sākumā daudzi klūp uz viena un tā paša klupšanas akmens: cilvēks nespēj noticēt nākotnes eksistencei bezgalībā, to, ka tur ir mūžīgā dzīve, bet šeit – laicīgā. Viņam vajadzīgi pierādījumi. Taču kad viņš šos pierādījumus saņem, reizēm jau ir par vēlu, lai kaut ko mainītu. Bet, ja cilvēkā ir pietiekami daudz spēka, tad viņam nav nepieciešami kaut kādi pierādījumi. Viņš tāpat visu jūt un saprot.

Tulkojumi

Putni un akmens

Tāpat lasiet